Tam visam pa vidu bija arī metamais planieris, kas sagādāja ne vienu vien "pārsteigumu" pārējiem modeļiem. Tas vispār liek nopietni aizdomāties par modelistu un viņu lidaparātu, kā arī skatītāju drošību. Protams, ir labi, ka mēs pulcējamies aizvien lielākās kompānijās, jokojamies un pārrunājam mums svarīgas lietas. Ir labi būt kopā ar sev līdzīgiem aizrautīgiem cilvēkiem.Taču mēs vēl nemākam domāt par drošības jautājumiem. Kas tagad notiek? Vienuviet ir vairākas mašīnas, ducis cilvēku, vairāki modeļi un aparatūras. Turklāt tie modeļi bieži vien tiek vienlaicīgi darbināti, kāds turpat paceļas vai izbrauc uz skrejceļu, kāds nosēžas. Un tas notiek uz aptuveni 20 x20 kv.m. zemes plečīša! Labi, ka frekvences noskaidrojam. Vai tad tiešām mums ir jāgaida kāds nepatīkams moments, ja neteikt skarbāk!? Šodien mums bija pamatīgs trieciens pa kāju un neliela "skāde" modelim. Protams, lidmodelisti cenšas uzraudzīt sevi un savu modeli, bet brīžiem tas paliek pārāk sarežģīti. Mēs nevaram sarakstīt kādu kārtības rulli, taču būs vien jāierosina dažādi drošības pasākumi. Piemēram, izretināties lidinot modeļus, nestāvēt uz skrejceļa ja gaisā ir kāds modelis. Darbināt modeli un lidot vajadzētu noteiktā attālumā no cilvēkiem un mašīnām. Tehnika jau ir tikai tehnika un var gadīties visādi no mums neatkarīgi nepatīkami atgadījumi, par kuriem, starpcitu, mēs stāstam un pieminam. Tad jau nepaļausimies vien uz tehniku un blakuslidojoša modelista visuvarenumu, domāsim par drošību un ievērosim savus nerakstītos noteikumus.